„Ir tikai pareizi, ka sākam domāt par sava ekonomikas veiksmes stāsta ilgtspējību, apzinoties, ka valsts galvenais resurss ir nevis kādas izejvielas vai rūpniecības nozares, bet gan tās cilvēki,” klāsta Pētersone.
Iedzīvotāju emigrēšana ir specifiska ekonomiskā cikliskuma problēma, kas nav unikāla vai raksturīga tikai Latvijai – ne vēsturiski, ne mūsdienās. Tomēr tieši no valsts pašas gribas ir atkarīgs, vai cilvēki tajā vēlēsies atgriezties.
„Diez vai vajadzētu Latvijai pārmest, ka iedzīvotāji ir devušies prom – to noteica ekonomikas realitāte, un Latvijas mazā mēroga dēļ lielā mērā ārēji faktori. Tomēr patlaban ir īpaši svarīgi pielikt visas iespējamās pūles, lai no valsts puses būtu radīti apstākļi, kas vilinātu aizbraukušos atgriezties,” skaidro Pētersone.
Latvijas Institūta direktore akcentē, ka, ja Latvija izvēlētos vēl ilgāk nerisināt šo problēmu, tā varētu iedragāt ne tikai potenciālo tālāko ekonomikas izaugsmi, bet arī valsts tēlu.
„Kaut arī šis jautājums šķietami aktualizēts tikai nesen, patiesībā to mēģinājuši atrisināt jau vairāki valdību sasaukumi pēc kārtas. Tiesa, jāatzīst, konkrēti risinājumi tā arī nav iedarbināti,” piebilst Pētersone, vienlaikus norādot, ka arī Latvijas Institūtam nereti tiek vaicāts, ko tas paveicis, lai mudinātu valstspiederīgos atgriezties.
Read more …
Latvijai ir daudz vērtību – no vēstures līdz mākslai, arhitektūrai, dabas ainavām un padomju militārajam mantojumam, ar ko pievilināt tūristus, taču latvieši baidās ar tām lielīties, šodien notikušajā diskusijā, ko rīkoja Latvijas Institūts, sacīja “Lonely Planet” žurnālists, Latvijas aprakstītājs, Brendons Pressers.
