Valsts pētījumu programmas ietvaros LU katru gadu izdod pētījumu apkopojumu „Pārskats par tautas attīstību” . 2010./2011. gada Pārskata mērķis bija aplūkot nacionālo identitāti. Tas sniedz jēdziena „nacionālā identitāte” skaidrojumu un parāda, ar ko tā atšķiras no citām identitātēm, kāpēc tā ir tik nozīmīga gan indivīdam, gan valstij. Skaidrojot nacionālo identitāti, analizēta arī pilsoniskā un etniskā nacionālisma mijiedarbe valstiskās piederības veidošanās procesā. Īpaša uzmanība pievērsta vēsturiskajai atmiņai, tostarp salīdzinot latviešu un krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju vēsturiskās atmiņas atšķirības.
Pārskatā īpaša uzmanība piešķirta Latvijas iedzīvotāju migrācijas jautājumiem, gan skatot tos vēsturiskā perspektīvā, pievēršoties migrācijas lielākajām plūsmām 19. un 20. gs., gan arī aplūkojot pašreizējo migrācijas problēmu loku. Pētījums par latviešu imigrantiem Īrijā un Anglijā atklāj, kā emigrācijas ceļus caurstrāvo dilemma starp valstisko piederību un vēlmi pēc labklājības ātrākas sasniegšanas.
Migrācijas procesu analīze atklāj, ka aizbraukšana no valsts, lai nodrošinātu savas ģimenes labklājību, ir atbildība, ko uzņemas indivīds. Kā šo individuālo atbildību par sevi, par savu ģimeni saskaņot ar atbildību pret savu tēvzemi?
Gatavojot Pārskatu, autoru mērķis bija aicināt lasītāju domāt līdzi par to, kā viņš jūt savas identitātes, kādu vietu šo identitāšu hierarhijā ieņem nacionālā identitāte. Mērķis bija arī aicināt lasītāju izsvērt, kādas ir stiprākās saites, kas veido viņa piederības sajūtu valstij, kas veido šīs piederības kodolu un kas šķiet mazāk svarīgs. Pārskatā izvirzās diskusija par to, kādu nozīmi valstiskajā piederībā veido pilsoniskā un kādu – latviskā dimensija. Autori ir iezīmējuši diskusijas aprises, kādi ir nāciju veidojošie principi Latvijā, šai sakarībā ir jādiskutē par mijiedarbi starp etnisko un pilsonisko nacionālismu.
Daudzus no pārskatā skartajiem nacionālās identitātes aspektiem, tai skaitā jautājumu, kas ir tas, kas veido valstiskās piederības sajūtu, ir aktualizējis arī 18. februārī notikušais valodas referendums.
Tāpēc esam aicinājuši gan LU pētniekus, kas ir strādājuši pie Tautas attīstības pārskata par 2010-2011.gadu, gan sociologus, gan politikas veidotājus un sabiedrības pārstāvjus uz diskusiju par to, cik aktuāli ir pētījuma secinājumi, vai iespējams tos izmantot politikas korekcijām un vai šādas korekcijas ir nepieciešamas, lai Latvijā veidotos saliedētāka sabiedrība.
Saruna notiks v/a „Latvijas institūts” mājvietā Vecrīgā (Pils ielā 21, 1. stāvā).
Lūdzam līdz 28.februārim apstiprināt savu piedalīšanos pa e-pastu info@li.lv.
Saruna notiks v/a „Latvijas institūts” nesen iegūtajā mājvietā Vecrīgā (Pils ielā 21, 1. stāvā). Tā būs ceturtā diskusija ciklā „Nacionālā identitāte”.
Valsts pētījumu programmu „Nacionālā identitāte” (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība) īsteno plašs konsorcijs, kurā piedalās Latvijas Universitāte, Latvijas Zinātņu akadēmija, Rīgas Tehniskā universitāte un vairākas citas Latvijas augstskolas un kultūras iestādes. 2010. – 2013. gada programmu raksturo starpdisciplinaritāte, cieša saikne ar praktiķiem un ievērojams jauno zinātnieku īpatsvars, 21. gadsimta aktuālāko tehnoloģisko un sociālo parādību analīze no nacionālās identitātes perspektīvas. Papildus informācija par programmu „Nacionālā identitāte” – Juris Rozenvalds e-pats juris.rozenvalds@lu.lv, mājas lapas adrese: www.nacionalaidentitate.lv.
Papildus informācija:
V/a „Latvijas institūts”
Pils iela 21, 1. stāvs, Rīga, LV-1050
Tālr.nr.: (+371) 67503663
Fakss: (+371) 67503669
E-pasts: info@li.lv
