DISKUSIJA “RĪGAS IDENTITĀTES: VIETA, LAIKS, TELPA” (2011, XII)

2011.gada 14.decembrī valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” ietvaros v/a “Latvijas institūts” notika jau trešā diskusija “Rīgas identitātes: vieta, laiks, telpa”, kuras laikā komunikācijas, ģeogrāfijas un arhitektūras speciālisti diskutēja par dažādajām identitātēm, kas piemīt Latvijas galvaspilsētai.

Šī bija jau otrā diskusija LI no cikla „Nacionālā identitāte”, kuras centrā bija Rīga. Pirmajā sarunā, šā gada maijā, mēģinājām noskaidrot Rīgas lomu nacionālās identitātes veidošanā. Izskanēja pretrunīgas atziņas un citāti plašā amplitūdā no A.Deglava varoņa teiktā, ka „Rīga ir svešķermenis Latvijas veselīgajā miesā”, līdz nopietniem apliecinājumiem Rīgai kā politiskās, administratīvās, ekonomiskās, finanšu un kultūras dzīves centram.

Ar dikusijas kopsavilkumu var iepazīties šeit.

Paneļdiskusija:

1. Intas Brikšes, Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītājas, prezentācija Pilsēta: vieta, laiks, telpa.
2. Viktora Freiberga, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociātē prfesora, prezentācija Rīga Rolanda Kalniņa filmās.
3. Arhitkta Jāņa Dripes, Kultūras ministres padomnieka arhitektūras un radošo industriju jautājumos, prezentācija A competitive identity for Riga.
4. Uģa Bratušķina un Sandras Treijas, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes asociāto profesoru, prezentācija Bolderājas telpiskās vides identitāte.
5. Ģirta Burgmaņa, Latvijas Universitātes ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes doktoranta, prezentācija Rīgas ģeogrāfija un identitāte”.

DISKUSIJA „NACIONĀLĀ IDENTITĀTE UN LĪGO SVĒTKI 21.GADSIMTĀ” (2011, VI)

Neskatoties uz starpkultūru un katra indivīda Līgo svētkiem piešķirtās jēgas un svinēšanas tradīciju daudzveidību, Latvijas iedzīvotājus vieno vasaras saulgriežu svinēšana un tai piešķirtā nozīme. Diskusijas „Nacionālā identitāte un Līgo svētki 21. gadsimtā” mērķis bija definēt Līgo svētku funkciju sabiedrībā. Svinēšanas tradīcijas, to attīstība laika gaitā un Līgo konstruēšana masu mediju telpā bija pamats secinājumiem par Līgo potenciālu vienot sabiedrību, veidot nacionālo identitāti, kā arī par šāda potenciāla lietderīgu izmantošanu praksē.

Šī bija jau otrā diskusija diskusiju cikla „Nacionālā identitāte” ietvaros, kas tiek rīkota sadarbībā ar valsts pētījumu programmu „Nacionālā identitāte” un v/a „Latvijas institūts”. Diskusiju pēcpusdienu atklāja v/a „Latvijas institūts” direktore Karina Pētersone, kam sekoja literatūras, socioloģijas, folkloras un sabiedrības integrācijas jomu pārstāvju prezentācijas par konkrētiem tēmas aspektiem. Visbeidzot, K. Pētersone atklāja un vadīja diskusiju, kuras pamatu veidoja atziņa, ka svētku svinēšanai ir sabiedrības kopīgo pieredzi un noteiktu uzskatu kopumu uzturēšanas, emocionālo saikni veidojošs potenciāls, spēja izvest cilvēku ārpus individuālās dzīves trajektorijas. Rituāli, mīti un stāsti uzrunā emocijas, un tas ir to iedarbīguma pamats.

Ar diskusijas kopsavilkumu var iepazīties šeit.

Paneļdiskusija:

1. Brigitas Zepas, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesores, Socioloģijas doktores, prezentācija Gadskārtu un valsts svētku loma nacionālās identitātes veidošanā.
2. Lauras Ardavas, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes doktorantes, prezentācija Jāņu svinēšana: mediju rituāla aspekts.
3. Irinas Vinnikas, Rīgas Domes deputātes Rīgas Domes deputāte, Mazākumtautību festivāla “LATVIJAS VAINAGS” Vispārējo latviešu dziesmu svētku ietvaros direktores (1998 – 2008), prezentācija Līdzdalība svētkos – ceļš uz saprašanos.
4. Austra Graša, baltu etnogrāfa, raksts Pārdomas par Jāņiem.

DISKUSIJA „RĪGA UN NACIONĀLĀ IDENTITĀTE 21.GADSIMTĀ” (2011.V.)

Latvijas iedzīvotāju vēsturiski radusies attieksme pret Rīgu kā pretnostatījumu Latvijai 20. gadsimta gaitā ir uzskatāmi mazinājusies. Šobrīd uz Rīgu skatās kā uz svarīgāko pilsētu, politiskās, ekonomiskās, finanšu un zinātniskās dzīves centru, kā arī neaizvietojamu resursu Latvijas tūrisma industrijas izaugsmē. Diskusijas „Rīga un nacionālā identitāte 21. gadsimtā” pamatmērķis bija attīstīt idejas, kā sekmīgi izmantot Rīgas tēlu un piederību Latvijai, lai turpinātu attīstīt Latvijas tūrisma nozari, veicinātu Latvijas iedzīvotāju lepnumu par savu valsti, un visbeidzot stiprinātu nacionālo identitāti.

Ar diskusiju „Rīga un nacionālā identitāte 21. gadsimtā” ir iesākta valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte” un v/a „Latvijas institūts” kopīgi veidoto starpdisciplināro diskusiju sēriju „Nacionālā identitāte”. Diskusiju sērija palīdz veidot publisko platformu pētījumu programmai par tēmām, kas saistītas ar nacionālās identitātes dažādiem rakursiem. Sarunu atklāja Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks, kam sekoja tūrisma, kultūras un sabiedrības integrācijas jomu pētnieku, politikas veidotāju un praktiķu prezentācijas. Visbeidzot, v/a „Latvijas institūts” direktores Karinas Pētersones runa ievadīja diskusiju, kas iezīmēja arī institūta pārcelšanos uz jaunajām telpām Pils ielā 21.

Ar diskusijas kopsavilkumu var iepazīties šeit.

Paneļdiskusija:

1. Vitas Jermolovičas, Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja valdes locekles, prezentācija Tūrisma zīmols LIVE RĪGA.
2. Akadēmiķa Jāņa Krastiņa, Rīgas Tehniskās universitātes profesora, prezentācija Mainīgie modernisma ideāli Rīgas centra vizuālajā telpā.
3. Evijas Začas, Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta zinātniskās asistentes, prezentācija Kā rīdzinieki jūtas savā pilsētā?.

DISKUSIJA „KO STĀSTĪT AR MĪLESTĪBU UN LEPNUMU PAR LATVIJU?” (2011 III)

Sestā radošās izcilības festivāla ADwards ietvaros v/a „Latvijas institūts” rīkoja konferenci „Ko stāstīt ar mīlestību un lepnumu par Latviju?”. Diskusijas mērķis bija apzināt un definēt šogad ārēji komunicējamos Top 5 procesus, produktus, personības vai notikumus zinātnes, kultūras un ekonomikas jomās, kuri veido Latvijas tēlu, nes Latvijas vārdu pasaulē un pozitīvi ietekmē valsts atpazīstamību ārpus tās robežām.

Diskusiju atklāja Valsts prezidents Valdis Zatlers un v/a „Latvijas institūts” direktore Karina Pētersone. Saruna bija sadalīta trīs paneļdiskusijās:

• diskusija par ārvalstīs atzītiem zinātnieku sasniegumiem, ko vadīja Vents Zvaigzne, žurnāla „Ilustrētā Zinātne” galvenais redaktors;
• diskusija par sasniegumiem mākslas nozarē, ko vadīja Gints Grūbe, Mistrus Media vadītājs;
• diskusija par izaugsmes paraugiem un sasniegumiem uzņēmējdarbībā un ekonomikā, ko vadīja žurnālists Māris Zanders.

Diskusijās piedalījās eksperti zinātnes, kultūras un ekonomikas jomās.

Ar diskusijas kopsavilkumu var iepazīties šeit.

Ar v/a „Latvijas institūts” direktores Karinas Pētersones secinājumiem pēc diskusijas var iepazīties šeit.

Paneļdiskusija par ārvalstīs atzītiem zinātnieku sasniegumiem (Top 5 Zinātnē):

1. Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente. Prezentācija par sasniegumiem IKT nozarē.
2. Juris Ekmanis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents. Prezentācija par Latvijas zinātnes sasniegumiem.
3. Prof. Inta Brikše, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja. Prezentācija par pētniecības sasniegumiem Sociālās zinātnēs.
4. Egons Garklāvs, SIA Dores un SIA Formas Machinery radītājs un līdzīpašnieks.
5. Ivars Kalviņš, Latvijas Inovatoru apvienības valdes priekšsēdētājs. Prezentācija par Latvijas Organiskās sintēzes institūta ieguldījumu farmācijas attīstībā.

Paneļdiskusija par sasniegumiem mākslas nozarē (Top 5 Kultūrā):

1. Gunda Vaivode, Latvijas Radio 3 „Klasika” direktore.
2. Haralds Matulis, Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs. Prezentācija par Top 5 mākslā.
3. Brigita Stroda, Tūrisma attīstības valsts aģentūras tūrisma mārketinga speciāliste. Prezentācija par Produktiem, Procesiem, Personībām, Notikumiem un potenciālu, ar ko lepoties.

Paneļdiskusija par sasniegumiem uzņēmējdarbībā un ekonomikā (Top 5 Ekonomikā):

1. Jānis Miķelsons, Ministru prezidenta padomnieks ekonomikas jautājumos. Prezentācija par, ko stāstīt ar lepnumu par Latvijas ekonomiku.
2. Andris Ozols, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors.
3. Žaneta Jaunzeme-Grende, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja.
4. Elīna Egle, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerālsekretāre.
5. Bertolds Fliks, airBaltic prezidents.

DISKUSIJA „KAM IR VAIRĀK SAKĀMĀ – RĪGAI VAI LATVIJAI?” (2010 III)

Latvijas tēls ārzemēs tiešā veidā ietekmē mūsu iespējas stabilizēt un atveseļot valsts ekonomiku. Diskusijas laikā bija iespēja iepazīties ar to, kas tiek darīts, lai atbalstītu un popularizētu Latvijas eksporta produktus, lai piesaistītu jaunas investīcijas, un lai palielinātu ienākošo tūristu skaitu. Diskusijas mērķis bija savest kopā visus, kas patlaban nodarbojas ar Latvijas reputācijas veicināšanu, lai saskaņotu uzskatus, koordinētu darbību un piesaistītu jaunas idejas un cilvēkus.

Diskusiju atklāja valsts prezidents Valdis Zatlers un Latvijas institūta direktors Ojārs Ēriks Kalniņš. Saruna tika dalīta paneļdiskusijā par valsts tēlu tūrismā, kuras moderators bija Mārtiņš Ķibilds, TBWA / Latvija radošais direktors, un paneļdiskusijā par valsts tēlu ekonomikā, ko vadīja Ojārs Ēriks Kalniņš.

Ar diskusijas kopsavilkumu var iepazīties šeit.

Paneļdiskusija par valsts tūrisma tēlu:

1. Alda Kušķa, Latvijas Tūrisma valsts aģentūras Konsultatīvās padomes locekļa, prezentācija par Latvijas tūrisma tēlu.
2. Vitas Jermolovičas, Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes locekles, prezentācija par Rīgas zīmolu „Live Rīga”.
3. Anša Egles, „Aerodium” komunikāciju vadītāja, prezentācija par valsts un pilsētas mijiedarbību Latvijas EXPO 2010 Šanhajā paviljonā.
4. Andra Rubīna, DDB Latvija izpilddirektora un valdes locekļa, komentāra par diskusiju tēzes.

Paneļdiskusija par valsts ekonomikas tēlu:

1. Andra Ozola, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora, runas par aktualitātēm ekonomikas jomā valsts mērogā tēzes.
2. Andreja Krūskopa, „Rīgas Markas” brenda izveides darba grupas vadītāja, runas par Rīgas pilsētas aktivitātēm tēzes.
3. Raita Vītoliņa, Zemgales plānošanas reģiona izpilddirektora, prezentācija par reģionālo perspektīvu.
4. Pētera Strautiņa, DnB Nord ekonomikas eksperta, komentāra par diskusiju tēzes.

DISKUSIJA “LATVIJAS TĒLS: KO SAKĀM, JA NAV KO TEIKT?” (2009 III)

Diskusijas mērķis bija noformulēt centrālo ideju Latvijas zīmolam ekonomiskās krīzes apstākļos un definēt ārējās komunikācijas pamatprincipus. Diskusiju vadīja Ojārs Ēriks Kalniņš, Latvijas institūta direktors, un tajā piedalījās Ingrīda Blūma, “Ideju partneru fonda” valdes locekle, Rīgas Biznesa skolas pasniedzēja, Viesturs Dūle, mediju eksperts un producents, Žanete Jaunzeme – Grende, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētāja, Juris Kaža, žurnālists, Ēriks Stendzenieks, reklāmas aģentūras “MOOZ!” radošais direktors, un Aija van der Šteina, Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktora padomniece, biznesa augstskolas “Turība” lektore.

Ar diskusijas kopsavilkumu var iepazīties šeit.
Ar diskusijas pilnu tekstu var iepazīties šeit.

DISKUSIJA “”WHAT IS LATVIA FOR” VAI KAS IR UN KAS NAV VALSTS ZĪMOLVEDĪBA” (2007 IX)

Kas īsti ir valsts zīmolvedība, kas tiek darīts Latvijas tēla veidošanas jomā un kā būtu jāveido Latvijas reputācija? Par to tika runāts ekspertu diskusijā, kurā piedalījās Ojārs Ēriks Kalniņš, Latvijas institūta direktors, Sandra Biseniece, reklāmas un komunikācijas aģentūras “Airport” pārstāve, Ojārs Stūre, Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas prezidents, “GCI Latvia” valdes loceklis, Inga Latkovska, Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas viceprezidente, Sabiedrisko attiecību aģentūras “PR Stils” direktore, Vidzemes augstskolas docente.

Ar diskusijas pilnu tekstu var iepazīties šeit.