Padomes locekļi atzinīgi novērtēja Latvijas institūta iniciatīvu, atbalstot papildus finansējumu komunikācijas kanāla izveidei krievu valodā jau no šā gada rudens, ko Latvijas Universitātes Komunikāciju nodaļas profesore Inta Brikše akcentēja kā ļoti būtisku.
Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, uzsvēra Latvijas Institūta kā objektīva un no valdības tiešās komunikācijas attālināta informācijas avota lomu, atzīstot, ka līdz šim institūts ar minimāliem finanšu līdzekļiem izdarījis maksimāli daudz. Ministrs izteica cerību, ka valdībā būs iespējams gūt atbalstu budžeta grozījumiem, kas ļautu Latvijas Institūtam uzrunāt publiku ārvalstīs arī krieviski.
Ministrs vienlaikus arī pozitīvi novērtēja Latvijas Institūta aktivitātes sociālajos tīkos, ko nepieciešams turpināt un attīstīt.
„Ir jāapzinās absolūti vienkārša patiesība – NVS valstīs komunikācija tikai angļu valodā nav efektīva. Ja gribam veidot objektīvu un pozitīvu informatīvo fonu par Latviju, tas jādara arī krievu valodā,” skaidro Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone.
Ē.Rinkēvičs arī aicināja plānot, kā visoptimālāk izmantot 2015.gadā paredzēto Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē valsts pozicionēšanai ārpus Eiropas Savienības robežām.
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa veltīja labus vārdus starpinstitūciju sadarbībai, kurā piedalās Latvijas Institūts, taču norādīja, ka nepieciešams skaidri vienoties par vērtībām, ko sludināt ārvalstīs. Savukārt ministru prezidenta ārštata padomniece projektu vadības jautājumos Maija Celmiņa uzsvēra Institūta lomu kā komunikācijas stratēģijas koordinatoram un uzturētājam.
Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa novērtēja paveikto valsts tēla uzturēšanā, kur „uz priekšu iets gaismas gadiem”, un patlaban Latvija esot daudz atpazīstamāka.
Komentējot publiski izskanējušajās runas par iespējamu Latvijas Institūta apvienošanu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru kā arī Tūrisma attīstības valsts aģentūru, ārlietu ministrs izteicās, ka viņš Latvijas Institūtu redz kā atstatus esošu iestādi, kas veido informāciju par Latviju kopumā, nevis tikai atsevišķos segmentos – piemēram, ekonomikā.
