Latvijas Institūts

Latvijas Institūta 2012.gada publiskais pārskats

Vija Kalniņa — Mon, 15 Apr 2013 11:38:32 +0000

Latvijas Institūts ir sagatavojis un publicējis tiešās pārvaldes iestādes “Latvijas Institūts” 2012.gada publisko pārskatu.

Pārskatā ir iekļauta informācija par galvenajiem 2012.gadā īstenotajiem pasākumiem un valsts budžeta finanšu resursu izmantošanu Latvijas Institūta mērķu sasniegšanai. Tā pat pārskats sniedz informāciju par Latvijas institūta 2011.gadā sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem un komunikāciju ar sabiedrību.

Pārskatā iekļauta arī informācija par Latvijas Institūta 2013.gadā plānotajiem pasākumiem, sadarbības projektiem un pētījumiem.
Tiešās pārvaldes iestādes “Latvijas Institūts” 2012.gada publiskais pārskats ir pieejams šeit.

Pērn 74,2% ārzemju interneta publikāciju par Latviju bijušas pozitīvas

Vija Kalniņa — Wed, 30 Jan 2013 10:56:18 +0000

No ārvalstu mediju tiešsaistes publikācijām, kas 2012.gadā pieminējušas Latviju, 74,2% bijušas ar pozitīvu ievirzi, liecina Latvijas Institūta veiktā monitoringa dati.

Kopumā lielāko ārzemju mediju tiešsaistes versijās raksti par Latviju parādījušies 4599 reizes – 3413 gadījumos tie Latviju atspoguļojuši pozitīvā gaismā. Salīdzinājumā ar 2011.gadu kopējo publikāciju skaits samazinājies par 25%, tomēr pieaugusi pozitīvo ziņu attiecība. Aizpērn tā bija 70,1%.

Visvairāk aprakstītie temati bijuši Latvijas ekonomikas un iekšpolitikas jautājumi ar attiecīgi 27% un 23% īpatsvaru. Sabiedrība un ārpolitika atspoguļotas katra 14% gadījumu, savukārt Latvijas sports pieminēts 12% publikāciju. Citi temati, kultūra, tūrisms, vide, attiecības ar Krieviju, skāruši kopumā 10% no ārvalstu mediju ziņām par Latviju.

No ziņu skaita visvairāk, 1076, radījuši Lietuvas un Igaunijas mediji. Tajās Latvija pozitīvi pieminēta 81,41% reižu. Tām seko Krievija ar kopējo publikāciju skaitu – 705. No tām 46% bijušas pozitīvas. Nedaudz mazāk, 677 rakstus, 2012.gadā par Latviju veidojuši Amerikas Savienoto Valstu tiešsaistes mediji – no tiem 81,1% Latvija pieminēta pozitīvā gaismā.

Vislabāk, 99% gadījumu, Latvija vērtēta rakstos par tūrismu. Tam seko kultūra ar 96% pozitīvas atpazīstamības un ekonomika, ārpolitika, sports ar attiecīgi 85%, 85%, 81% pozitīvu ziņu īpatsvaru. Vissliktāk ārvalstu medijos Latvija vērtēta jautājumos, kas skar attiecības ar Krieviju – 73% no tām bijušas ar negatīvu vērtējumu Latvijai, tiesa, no kopējā ziņu apjoma pērn tās veidojušas tikai 3%.

„Monitoringa rezultāti diez vai vērtējami kā ļoti pārsteidzoši. Pagājušais gads kopumā aizvadīts Latvijas ekonomikas augšupejas zīmē. Taču, protams, arī par šo jautājumu nav trūcis kritisku pārdomu. Šogad, kad plānotā ekonomikas izaugsme ir lēnāka nekā pērn, ir vērts izmantot akumulēto ārvalstu interesi par Latviju, to novirzot, piemēram, kultūras jautājumiem. Gaidāmie Dziesmu un deju svētki ir lieliska iespēja pasaulei sevi parādīt vēl pārliecinošāk. Tas būtu jādara, jo, pat, ja ceram, ka ekonomikas izrāviens turpināsies, diez vai varēsim mūžīgi būt atpazīstami ar to vien, turklāt pašmājās tas nereti pamatoti tiek vērtēts neviennozīmīgi,” skaidro Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone.

Vislielāko interesi Latvija ārpasaulē raisījusi gada īsākajā mēnesī, februārī, kad Latvijā notika referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Tad kopumā par Latviju ārzemju portālos bijušas 857 publikācijas, turklāt ekonomiku no aktualitāšu augšgala izgrūduši sabiedrības jautājumi. Ārvalstu mediji šo referendumu un tā iznākumu nav uztvēruši tendenciozi, kas redzams tajā, ka 70% no Latvijas sabiedrību aprakstošajām publikācijām bijušas pozitīvas.

Pilnībā izmērīt to, cik reizes un kur pieminēts Latvijas vārds visās pasaules valodās, ir neiespējami, tāpēc, izmantojot meklēšanas mehānismus, Latvijas Institūts koncentrējas uz lielākajiem pasaules medijiem pasaules lielākajās valodās. Monitoringā pētītie avoti ir angļu, vācu, zviedru, franču, spāņu, arābu, ķīniešu, indiešu, japāņu, krievu, ukraiņu un citās valodās.

Papildus informācija:
Kārlis Pots, Latvijas Institūta sabiedrisko attiecību projektu speciālists,
67503667, Karlis.Pots@li.lv

Pirmajā pusgadā 73,4% ārzemju interneta publikāciju par Latviju bijušas pozitīvas

Vija Kalniņa — Fri, 30 Nov 2012 13:00:25 +0000

Šā gada pirmajos sešos mēnešos no ārvalstu mediju tiešsaistes publikācijām, kas pieminējušas Latviju, 73,4% bijušas ar pozitīvu ievirzi, liecina Latvijas Institūta veiktā monitoringa dati.

Kopumā svarīgāko ārzemju mediju tiešsaistes versijās raksti par Latviju parādījušies 2931 reizi – 2154 gadījumos tie Latviju atspoguļojuši pozitīvā gaismā.

„Protams, pilnībā izmērīt to, cik reizes un kur pieminēts Latvijas vārds visās pasaules valodās, ir grūti vai pat neiespējami, tāpēc, izmantojot savus meklēšanas mehānismus, koncentrējamies uz lielākajiem pasaules medijiem pasaules lielākajās valodās. Jāsaka, tas ļauj spriest par valdošo tendenci,” skaidro Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone.

Visvairāk aprakstītie temati bijuši Latvijas iekšpolitikas un ekonomikas jautājumi. No ziņu skaita visvairāk, 537, radījuši tieši Krievijas mediji, kam cieši seko Lietuva un Igaunija ar kopējo publikāciju skaitu – 531. Nedaudz mazāk, 413 rakstus, gada pirmajos sešos mēnešos par Latviju veidojuši Amerikas Savienoto Valstu mediji.

Likumsakarīgi, ka vislielāko interesi Latvija ārpasaulē raisījusi gada īsākajā mēnesī, februārī, kad Latvijā notika referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Tad kopumā par Latviju ārzemju portālos bijušas 857 publikācijas, turklāt ekonomiku no aktualitāšu augšgala izgrūduši sabiedrības jautājumi.

Ārvalstu mediji šo referendumu un tā iznākumu nav uztvēruši tendenciozi, kas redzams tajā, ka 70% no Latvijas sabiedrību aprakstošajām publikācijām bijušas pozitīvas.

„Dažkārt ir ļoti vērtīgi paraudzīties uz to, ko un kā par Latviju raksta ārvalstīs. Protams, netrūkst arī kritiķu, kuri cenšas akcentēt dzīves ēnas puses, kādu netrūkst nevienā valstī, taču skaitļi nemelo, un šādi uzskati pasaules medijos ir lielā mazākumā. Pats galvenais, ka raksti kļuvuši analītiskāki un spriedumu argumentētāki, ne tik pavirši,” norāda Pētersone.

Bez jau pieminētajām valstīm salīdzinoši daudz Latvijas vārds izskanējis arī Zviedrijas, Lielbritānijas, Vācijas, Baltkrievijas, Francijas un Azerbaidžānas medijos.

Interesanti, ka trīs reizes interneta publikācijās Latviju pieminējušas Bermudu salas.

Monitoringā pētītie avoti ir angļu, vācu, zviedru, franču, spāņu, arābu, ķīniešu, indiešu, japāņu, krievu, ukraiņu un citās valodās.

Sagatavoja:
Latvijas Institūta sabiedrisko attiecību projektu speciālists,
67503667, Karlis.Pots@li.lv

Karoga lentīte – sirsnīga piederības zīme Latvijai

Vija Kalniņa — Wed, 07 Nov 2012 11:45:47 +0000

Ne tikai valsts svētku nedēļā 11.-18.novembrī, bet arī ikdienā pie apģērba piesprausta lentīte Latvijas karoga krāsās ir sirsnīgs un patriotisks žests – veids, kā apliecināt savu mīlestību pret Latviju un piederību tās svētkiem, norāda Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone.

Pēc viņas teiktā, Latvijai ir unikāla iespēja valsts dibināšanu svinēt divas reizes – 18.novembrī un 4.maijā, un abās vēsturiskajās reizēs Latvija ir dzimusi, neraugoties uz ļoti sarežģītu situāciju un nopietnu, lielu ārējo spēku pretestību. Tāpēc Valsts kancelejas ierosinājums svētku nedēļā nēsāt valsts karoga lentīti ir skaists un atbalstāms.

„Abas reizes tauta ir nepārprotami apliecinājusi savu vēlmi un gribu dzīvot suverēnā, neatkarīgā valstī – arī militāru draudu priekšā. Turklāt 1918.gadā dibinātā Latvija tika izcīnīta un nostiprināta īpaši varonīgās cīņās pret šķietami neuzvaramu pārspēku, kas prasīja daudz upuru un pašaizliedzības. Ar savu varonību latviešu tauta ir pārsteigusi pasauli toreiz un tagad,” skaidro Pētersone.

Latvijas Institūta direktore piebilst, ka citas tautas savu piederību valstij un tās svētkus svin ļoti krāšņi, bet latvieši ir atraduši un 20 neatkarības gados iedibinājuši savas vēstures gājumam un mentalitātei atbilstošākos veidus cieņpilnai atcerei.

Kā zināms, Latvijas valsts armijas uzvara pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī Rīgā izšķīra 1918.gada 18.novembrī dibinātās Latvijas Republikas likteni.
Pēc šīs kaujas kļuva skaidrs, ka Latvija ir nosargājusi savu neatkarību. Par godu Latvijas brīvības cīnītājiem šo dienu, 11.novembri, atzīmē kā Lāčplēša dienu.

Papildus informācija:
Kārlis Pots, Latvijas Institūta sabiedrisko attiecību projektu speciālists
67503667, Karlis.Pots@li.lv

Iepazīstinās ar Latvijas oficiālās mājaslapas jauno versiju

Vija Kalniņa — Wed, 19 Sep 2012 10:07:45 +0000

Ar preses konferenci piektdien, 21.septembrī, Rīgas biržā tiks atklāta Latvijas oficiālās mājaslapas Latvia.eu jaunā versija un dizains.
„Esam patīkami satraukti, atklājot šo valsts vizītkarti. Jaunā Latvijas mājaslapa ir moderna un nenoliedzami skaista,” stāsta Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone, „turklāt ar ES pārstāvniecības atbalstu portālā izveidotas arī jaunas saturiskas sadaļas”.

Latvijas Institūta mērķis ir Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšana. Šī mērķa sasniegšanai Latvijas Institūts izmanto vairākus komunicēšanas rīkus – iknedēļas ziņu apskatus, „Twitter”, „Facebook”, drukātos informatīvos materiālus u.c. Taču viens no svarīgākajiem Latvijas Institūta darba instrumentiem ir Latvijas oficiālais portāls ārvalstu auditorijām, kur izvietota pamatinformācija par valsti, tās iedzīvotājiem, vēsturi un tradīcijām.

Līdzšinējā mājaslapa www.Latvia.lv, kaut arī piedzīvojusi dažādus uzlabojumus, tomēr bija morāli un funkcionāli novecojusi.

„Mūsdienās, kad internets kalpo kā galvenais izziņas avots, ir īpaši svarīgi, lai tiešsaistes vidē Latvija būtu pārstāvēta moderni, stilīgi un lietotājam draudzīgi,” uzsver Latvijas Institūta direktore.

Lapas izstrādi veica dizaina aģentūra „Asketic”, kas uzkrājusi pieredzi vairāku radošu risinājumu veidošanā.
„Jaunajā lapas versijā meklējām veiksmīgāko risinājumu liela un izvērsta satura sakārtošanā viegli pārskatāmā un ērtā veidā, lai atrastu līdzsvaru starp spēcīgiem grafiskajiem elementiem, piemēram, Latvijas ainavu fotogrāfijām un lapas apjomīgo pamatinformāciju,” skaidro „Asketic” dibinātājs Miķelis Baštiks.

Valsts oficiālais portāls www.Latvia.lv 2011.gadā apmeklēts 168 574 reizes, veicot 393 088 informācijas pieprasījumus. Arī šogad to apmeklē vidēji 11 000 interesentu mēnesī, turklāt, pieaugot Latvijas atpazīstamībai, strauji pieaug arī lapas apmeklētāju skaits.

„Dati liecina, ka apmeklētāji ilgstoši uzkavējas portālā un apskata dažādas tā sadaļas, līdz ar to var secināt, ka ievietotā informācija ir atbilstoša ārvalstu auditoriju vēlmēm un saistoši pasniegta, lai portāla apmeklētāji ne tikai iepazītos ar primāri meklētajām ziņām, bet apskatītu arī plašāku informāciju par Latviju. Turklāt tā ir pieejama desmit valodās, starp kurām bez lielākajām Eiropas valodām ir arī ķīniešu, arābu, turku un portugāļu,” norāda Pētersone.

Pasākums notiks trešdien, 21.septembrī, plkst.11 Rīgas biržas konferenču zālē (ieeja no Mazās Pils ielas). Portāla atklāšanā piedalīsies Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone, Ārlietu ministrijas Valsts sekretāra vietniece Astra Kurme, „Asketic” dibinātājs Miķelis Baštiks, un Latvijas oficiālās „Facebook” lapas „If you like Latvia, Latvia likes you” līdzautors Ansis Egle.

Papildus informācija:
Kārlis Pots, Latvijas Institūta sabiedrisko attiecību projektu speciālists
67503667, Karlis.Pots@li.lv

ASV vēstnieks un Latvijas Institūts vienojas par sadarbību Latvijas popularizēšanā

Vija Kalniņa — Tue, 18 Sep 2012 11:56:22 +0000

Kaut arī Amerikas Savienoto Valstu (ASV) un Latvijas diplomātiskās un ekonomiskās attiecības patlaban ir lieliskas, vēl iespējams darīt daudz lai, popularizētu Latviju ASV sabiedrībai, šodien tikšanās laikā vienojās ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala un Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone.

Pētersone pauda gatavību sadarboties ar ASV vēstniecību un skaidroja, ka Latvijas Institūts noteikti gribētu un spētu darīt vairāk – arī ar dramatiski samazinātu budžetu.

Pekala norādīja, ka Latvijas Institūts kalpo kā lielisks avots Latvijas iepazīšanai, ko savulaik lietojis arī pats, jo par savu nosūtīšanu uz Latviju zinājis jau gadu iepriekš, tāpēc izmantojis laiku, lai sāktu latviešu valodas apguvi un izprastu valsti un tās cilvēkus.

Pēc viņa teiktā, Institūta sniegtā informācija ir moderna un detalizēta un ļauj gūt priekšstatu par Latviju ikvienam, kas to lasa. „Es to nesaku tāpat vien, es tiešām tā domāju,” uzsvēra vēstnieks.

Vienlaikus Pekala un Pētersone vienojās, ka iespējams izmantot abu pušu platformas, lai vēl plašāk informētu ASV sabiedrību par Latviju un tās tirdzniecības, izglītības, mākslas un zinātnes iespējām.

„Informācijas pieejamība ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, jo tikai tā ASV uzņēmējs, piemēram, Minesotā var uzzināt par Latviju un apsvērt investīcijas šeit,” piebilda Pekala, akcentējot, ka viņš ir ieinteresēts reklamēt Latviju gan ar fizisku, gan virtuālu pieredzes apmaiņu un grib sadarboties ar Latvijas Institūtu pēc iespējas vairāk.

Vēstnieks labus vārdus veltīja arī Latvijas oficiālajai „Facebook” lapai „If you like Latvia, Latvia likes you”, novērtējot valsts progresu sociālo tīklu apguvē, kā arī izrādīja vēlmi izmantot to kopīgu mērķu sasniegšanai.

Sākot darbu Latvijā, Pekala ticis iedrošināts izmantot mikroblogošanas vietni „Twitter”, kam sākotnēji nav redzējis jēgu un apņēmies rakstīt tikai vienu ziņu dienā, taču tagad tās nereti pieaugot pat līdz desmit ziņām. Viņš arī piebilda, ka Latvijas ministri ir ļoti aktīvi jauno tehnoloģiju apguvē, piemēram, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš ļoti veiksmīgi komunicējot ar sabiedrību.

ASV Senāts 2012.gada 29.martā apstiprināja Marku Pekalu ASV vēstnieka Latvijā amatā. Marks Pekala no 2010. līdz 2012. gadam pildīja nodaļas vadītāja pienākumus ASV Valsts departamenta personālvadības birojā. Pirms šī amata ieņemšanas viņš ir bijis ASV vēstnieka vietnieks Parīzē. No 2005.- 2007. gadam Pekala strādāja par ASV Valsts sekretāra palīga vietnieku ASV Valsts departamenta Eiropas un Eirāzijas lietu birojā, kur pārraudzīja ASV divpusējās attiecības ar piecpadsmit Skandināvijas, Baltijas un Centrāleiropas valstīm.

Papildus informācija:
Kārlis Pots, Latvijas Institūta sabiedrisko attiecību projektu speciālists,
67503667, Karlis.Pots@li.lv

Tautiešu atgriešanās dzimtenē ir valsts prestiža jautājums

Kārlis Pots — Fri, 07 Sep 2012 08:19:56 +0000

Sabiedrības un politiķu vidū sāktā diskusija par iespējām Latvijai atvilināt atpakaļ no tās aizbraukušos valstspiederīgos ir apsveicama, jo tautiešu atgriešanās dzimtenē ir valsts prestiža jautājums, uzsver Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone.

„Ir tikai pareizi, ka sākam domāt par sava ekonomikas veiksmes stāsta ilgtspējību, apzinoties, ka valsts galvenais resurss ir nevis kādas izejvielas vai rūpniecības nozares, bet gan tās cilvēki,” klāsta Pētersone.

Iedzīvotāju emigrēšana ir specifiska ekonomiskā cikliskuma problēma, kas nav unikāla vai raksturīga tikai Latvijai – ne vēsturiski, ne mūsdienās. Tomēr tieši no valsts pašas gribas ir atkarīgs, vai cilvēki tajā vēlēsies atgriezties.
„Diez vai vajadzētu Latvijai pārmest, ka iedzīvotāji ir devušies prom – to noteica ekonomikas realitāte, un Latvijas mazā mēroga dēļ lielā mērā ārēji faktori. Tomēr patlaban ir īpaši svarīgi pielikt visas iespējamās pūles, lai no valsts puses būtu radīti apstākļi, kas vilinātu aizbraukušos atgriezties,” skaidro Pētersone.

Latvijas Institūta direktore akcentē, ka, ja Latvija izvēlētos vēl ilgāk nerisināt šo problēmu, tā varētu iedragāt ne tikai potenciālo tālāko ekonomikas izaugsmi, bet arī valsts tēlu.

„Kaut arī šis jautājums šķietami aktualizēts tikai nesen, patiesībā to mēģinājuši atrisināt jau vairāki valdību sasaukumi pēc kārtas. Tiesa, jāatzīst, konkrēti risinājumi tā arī nav iedarbināti,” piebilst Pētersone, vienlaikus norādot, ka arī Latvijas Institūtam nereti tiek vaicāts, ko tas paveicis, lai mudinātu valstspiederīgos atgriezties.

„Jāsaprot fundamentāla patiesība – Institūts var nodrošināt ārzemju latviešu kopienas ar informāciju un materiāliem, lai netiktu pārrauta saikne ar dzimteni, tomēr reāla iedzīvotāju atplūšana būs iespējama tikai ar valsts ekonomisko atkopšanos. Protams, būtiska ir arī izšķiršanās par labu vairākiem nozīmīgiem iekšpolitiskiem risinājumiem – uzņēmējam labvēlīgu nodokļu režīmu, dubultpilsonības piedāvājumu, kā arī spējai piesaistīt investīcijas un tādu darbavietu radīšana, kur ir konkurētspējīga samaksa,” pārliecināta ir Pētersone.

Svarīgi ir apzināties, ka tas nebūs iespējams bez to latviešu diasporas pārstāvju iesaistes, kas vēsturiski jau iesakņojusies svešumā, tomēr vēl arvien sevi saista ar Latviju. „Tie ir dažādi augstas raudzes profesionāļi, kuri būtu gatavi savas zināšanas un pieredzi veltīt senču dzimtenei, savukārt valsts pārvaldei jāparedz, kā to izdarīt pēc iespējas veiksmīgāk,” saka Latvijas Institūta direktore.

Tādā ziņā atzinīgi vērtējamas Ārlietu ministrijas līdzšinējās iniciatīvas, Saeimas darbs, risinot dubultpilsonības jautājumu, kā arī ekonomikas ministra Daniela Pavļuta paustā gatavība un sāktais darbs pie valsts mēroga re-emigrācijas atbalsta konkrētu pasākumu plāna izstrādes, kura izveidei radītajā darba grupā piekritis piedalīties arī Latvijas Institūts.

Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, desmit gadu laikā no Latvijas izbraukuši 213 000 cilvēku. Pašreizējās prognozes liecina, ka nākamo desmit gadu laikā Latvijā varētu tikt radītas ap 150 000 jaunas darbavietas, līdz ar to neizbēgami nepieciešama darbspējīgu cilvēku atgriešanās.

Novērtē mūsu mājaslapu!

Vija Kalniņa — Tue, 17 Jul 2012 11:13:22 +0000

Lai noskaidrotu apmeklētāju apmierinātību ar Latvijas Institūta oficiālo mājaslapu www.li.lv, lūdzam aizpildīt tiešsaistes aptaujas anketu.

Aptaujas anketas aizpildīšana aizņems tikai dažas minūtes, bet rezultāti mums ļaus izvērtēt, ko mājaslapā nepieciešams uzlabot.

Tavs viedoklis mums ir svarīgs!

Eksperti: Valsts tēls jāveido arī krievu valodā

Kārlis Pots — Thu, 05 Jul 2012 06:26:51 +0000

Neraugoties uz to, ka Latvijas Institūts (turpmāk Institūts) kā galvenais valsts tēla uzturētājs līdz šim ir spējis nodrošināt korektu un aktuālu valsts informācijas plūsmu un zīmolvedību angļu valodā, nepieciešama arī papildus komunikācijas izvēršana krievu valodā, šodien nosprieda Institūta Konsultatīvajā padomē pieaicinātie eksperti.

Padomes locekļi atzinīgi novērtēja Latvijas institūta iniciatīvu, atbalstot papildus finansējumu komunikācijas kanāla izveidei krievu valodā jau no šā gada rudens, ko Latvijas Universitātes Komunikāciju nodaļas profesore Inta Brikše akcentēja kā ļoti būtisku.

Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, uzsvēra Latvijas Institūta kā objektīva un no valdības tiešās komunikācijas attālināta informācijas avota lomu, atzīstot, ka līdz šim institūts ar minimāliem finanšu līdzekļiem izdarījis maksimāli daudz. Ministrs izteica cerību, ka valdībā būs iespējams gūt atbalstu budžeta grozījumiem, kas ļautu Latvijas Institūtam uzrunāt publiku ārvalstīs arī krieviski.

Ministrs vienlaikus arī pozitīvi novērtēja Latvijas Institūta aktivitātes sociālajos tīkos, ko nepieciešams turpināt un attīstīt.

„Ir jāapzinās absolūti vienkārša patiesība – NVS valstīs komunikācija tikai angļu valodā nav efektīva. Ja gribam veidot objektīvu un pozitīvu informatīvo fonu par Latviju, tas jādara arī krievu valodā,” skaidro Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone.

Ē.Rinkēvičs arī aicināja plānot, kā visoptimālāk izmantot 2015.gadā paredzēto Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē valsts pozicionēšanai ārpus Eiropas Savienības robežām.

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa veltīja labus vārdus starpinstitūciju sadarbībai, kurā piedalās Latvijas Institūts, taču norādīja, ka nepieciešams skaidri vienoties par vērtībām, ko sludināt ārvalstīs. Savukārt ministru prezidenta ārštata padomniece projektu vadības jautājumos Maija Celmiņa uzsvēra Institūta lomu kā komunikācijas stratēģijas koordinatoram un uzturētājam.

Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa novērtēja paveikto valsts tēla uzturēšanā, kur „uz priekšu iets gaismas gadiem”, un patlaban Latvija esot daudz atpazīstamāka.

Komentējot publiski izskanējušajās runas par iespējamu Latvijas Institūta apvienošanu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru kā arī Tūrisma attīstības valsts aģentūru, ārlietu ministrs izteicās, ka viņš Latvijas Institūtu redz kā atstatus esošu iestādi, kas veido informāciju par Latviju kopumā, nevis tikai atsevišķos segmentos – piemēram, ekonomikā.

Sagatavots Latvijas institūta 2011.gada pārskats

Vija Kalniņa — Mon, 25 Jun 2012 08:38:19 +0000

Latvijas institūts ir sagatavojis un publicējis valsts aģentūras “Latvijas institūts” 2011.gada publisko pārskatu.

Pārskatā ir iekļauta informācija par galvenajiem 2011.gadā īstenotajiem pasākumiem un valsts budžeta finanšu resursu izmantošanu Latvijas institūta mērķu sasniegšanai. Tā pat pārskats sniedz informāciju par Latvijas institūta 2011.gadā sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem un komunikāciju ar sabiedrību.

Visbeidzot, pārskatā iekļauta arī informācija par Latvijas institūta 2012.gadā plānotajiem pasākumiem, sadrbības projektiem un pētījumiem.

Valsts aģentūras “Latvijas institūts” 2011.gada publiskais pārskats ir pieejams šeit.

Kopš 2012.gada 1.marta valsts aģentūra “Latvijas institūts” ir likvidēta un tās vietā ir izveidota tiešās pārvaldes iestāde “Latvijas institūts”, kas ir valsts aģentūras tiesību un saistību pārņēmēja.