LATVIJAS ZĪMOLA SATURS

Zīmolvedībai  ir  jāstiprina populārākie zīmola elementi, kā arī tas jāpaplašina  nozarēs, kuras potenciāli varētu veicināt valsts atpazīstamību.
Latvijas reputācijas celšana ir ilgtermiņa izaicinājums, tomēr valstij ir viens pasaulē zināms zīmols, kas ir atpazīstamāks par Latviju, – Rīga. Lai iegūtu adekvātu balansu, nepieciešams veidot komunikāciju par Latvijas zīmola elementiem un veicināt – par Rīgu.
Balstoties uz ekspertu piedāvāto metodoloģiju, pētījumu rezultātiem un notikušo konsultāciju un diskusiju secinājumiem, valsts ilgtermiņa un ilgtspējīgas attīstības pamatdokumentiem un politikām, kā arī sabiedrības vērtību prioritātēm un vērtību pārmaiņām globālajā pasaulē, ir identificēti šādi Latvijas zīmola elementi.

1. Kultūra
Ar kultūru tiek saprasta ne tikai augstā un populārā māksla un kultūras mantojums, bet arī izglītība un sports. Latvijai ir bagāts gan materiālais, gan nemateriālais kultūras mantojums, kas ir starptautiski atzīts un novērtēts (piem., UNESCO mantojuma saraksti, Eiropas mantojuma zīmes piešķiršana), tādējādi pilnīgāk izmantojams valsts zīmola veidošanā.
Kultūras mantojums, mākslas daudzveidīgās izpausmes un latviešu valoda ir nacionālās identitātes pamats. Globalizācijas laikmetā kultūra palīdz veidot izpratni par citu kopienu kultūras identitāti kā vērtību. Kultūra ir tā, kas atšķir kopienas un valstis mūsdienu pasaulē, tāpēc būtiski izcelt un padarīt pieejamu nacionālās kultūras savdabību un daudzveidību.

2. Vide un ekoloģija
Lai gan klimata ziņā un infrastruktūras nepietiekamības dēļ Latvijas lauki nav dabisks tūristu galamērķis, tomēr valstī ir viena no vismazāk industrializētajām dabiskajām vidēm Eiropā. Starptautiski patērētāju pētījumi norāda, ka tādi jautājumi kā personīgā veselība, garīgā veselība, sabiedrības veselība un planētas veselība kļūst arvien svarīgāki sabiedrības vērtību kopuma aspekti ne tikai bagātajās valstīs, bet arī pieaugošā mērā – attīstības valstīs. Tādējādi Latvija var veiksmīgi izmantot ekoloģijas svarīgumu kā vienu no zīmola aspektiem kaut vai tā iemesla dēļ, ka valstī ir saglabājusies liela platība ar dabisku vidi.

Vide ir cieši saistīta ar mūsu kultūru, kurā daba ir bijis ne tikai fons, bet ieņēmusi būtisku lomu latviešu dzīvesziņas veidošanā, jo dabas skaistums, tā saglabāšanas, rūpīgas attieksme un cieņa pret apkārtējo vidi ir būtiskas un nezūdošas vērtības. Minētie aspekti un zinātnes sasniegumi nosaka valsts ekspertīzi vides jautājumos un iesaistoties globālu ar vidi saistīti jautājumu risināšanā, t.sk. Baltijas jūras ietvaros.

3. Izglītības, zinātnes un tehnoloģiju sasniegumi
Valsts politikas plānošanas dokumentos ir uzsvērta nepieciešamība pēc kompetenču pārneses starp izglītību un zinātni, modernajām tehnoloģijām, inovācijām un uzņēmējdarbību. Iepriekš aprakstīto apsvērumu dēļ, Latvijas iespēja ir īpaši atzīmēt tās zinātnes un tehnoloģiju jomas, kas ir saistītas ar vides attīstību un dabas aizsardzību.
Mūsdienu pasaulē zinātnes un tehnoloģiju sasniegumi veicina starptautisku atpazīstamību, it īpaši Eiropas un pasaules līmeņa zīmolu ar augstu pievienoto vērtību radīšana, kas ir būtisks atpazīstamības veicināšanas aspekts valstīm, kuras cenšas uzsākt sava tēla veidošanu.

4. Rīga
Rīga ir vēsturiski un ekonomiski nozīmīga pilsēta Latvijā un reģionā, kurai šobrīd ir stiprāka vizuālā identitāte nekā valstij kopumā un augstāka atpazīstamība kā citām Baltijas valstu metropolēm. Tādējādi Latvijas zīmolam jāveido cieša saikne ar Rīgu un izmantojot galvaspilsētas statusu un atpazīstamību pārējo zīmola elementu konkurētspējas attīstīšanā un reputācijas veicināšanā.

5. Tūrisms
Ar tūrismu tiek saprasts gan atpūtas, gan biznesa tūrisms. Viena no tūrisma tendencēm pasaulē ir orientācija uz individuālo ceļotāju un grupu apjoma samazināšanās, tādējādi Latvijas zīmols, savstarpēji integrējot iepriekš minētos četrus elementus, dabiski ietver specifiskus nišu tūrisma pakalpojumus – Rīga kā biznesa un inteliģenta (mākslas un kultūras cienītājiem) tūrisma un reģioni kā aktīva un lauku tūrisma galamērķi.
Tūrisms tiek skatīts kā instruments, ar kura palīdzību individualizēti iepazīstināt ceļotājus, kuri pārstāv dažādas profesijas, vecuma un interešu grupas, ar tiem interesējošiem un saistošiem Latvijas zīmola elementiem – kultūru, vidi un ekoloģiju, izglītību, zinātni un tehnoloģijām. Tādējādi tūrisms veido pievienoto vērtību gan valsts atpazīstamības uzlabošanā, gan tūrisma produktu pilnveidošanā, gan valsts tautsaimniecības attīstībā kopumā.
Apmierināts tūrists neatkarīgi no izvēlētā tūrisma veida – izklaides, darījumu, atpūtas vai cita – ir labākais Latvijas tēla veidotājs ārpus valsts, jo kopumā valsts atpazīstamību un reputāciju veido katrs atsevišķais indivīds ar savu subjektīvo un bieži ne uz pilnīgu informāciju balstīto viedokli. Turklāt personīgā komunikācija tiek uzskatīta par efektīvāko un iedarbīgāko komunikācijas veidu.

ZĪMOLVEDĪBAS IZAICINĀJUMI

Veidojot valsts zīmolu, ir jāatbild uz vairākiem būtiskiem starpnozaru valsts līmeņa izaicinājumiem, pretējā gadījumā zīmolvedības pamatnostādnēs izvirzīto mērķu sasniegšana būs palēnināta un apgrūtināta.

1. Būtiski ir veidot atbilstošu zīmola saturu. Katram zīmola elementam, ar kuru tiek stimulēta Latvijas tēla reputācija un atpazīstamība, ir jābūt ar saturu, t.i., nepieciešamas iniciatīvas, projekti, infrastruktūra, vieta un vide jeb konkrēts starpnozaru piedāvājums, ko ar zīmolvedības instrumentu palīdzību varētu izcelt un pasniegt, veidojot konkurētspējīgu valsts identitāti. Pretējā gadījumā valsts ārējā komunkācija nesakritīs ar reālo piedāvājumu, radot negatīvu efektu.
2. Latvijas tēls ir cieši saistīts ar valsts iedzīvotāju nacionālo identitāti un tās iezīmēm. Pētījumi rāda, ka lielākā daļa sabiedrības uzsver, ka vēlas cieņu pret savu valsti, taču nevēlas tajā dalīties ar citiem – tūristiem, viesstrādniekiem, ārvalstu studentiem u.c. Tikai atvērta sabiedrība un tajā valdoša tolerance var nodrošināt konkurētspējīgu valsts reputācijas veidošanu. Tādējādi valsts zīmols un tā saturs nevar būt atrauti no sabiedrībā valdošajām vērtībām un no iedzīvotāju priekšstata par savu valsti, savādāk dažādu līmeņu komunikācijas ietvaros tiks paustas dažādas ziņas ar dažādu saturu, radot sadrumstalotu, nepilnīgu un oficiālajai komunikācijai pat pretrunīgu tēlu.
3. Ņemot vērā attīstīto un industrializēto valstu un dažādu starptautisko organizāciju, kuru sastāvā ir Latvija, izvirzītos valsts pārvaldes doktrīnas un sabiedrībā valdošo vērtību svarīgumu, konkurētspējīgu tēlu var nodrošināt tikai valsts, kura gan publiskajā, gan privātajā sektorā seko caurspīdīguma un morāles principiem.