No 2011.gada sākuma Karina Pētersone vada Latvijas Institūtu, kura uzdevums ir veicināt Latvijas atpazīstamību ārvalstīs. Aiz muguras ir nozīmīga pieredze valsts un pašvaldību atbildīgos amatos. Būdama tulce, tulkotāja un angļu valodas pasniedzēja Latvijas Universitātē, 1991.gadā viņa kļūst par toreizējā valsta vadītāja, Anatolija Gorbunova palīdzi un darbojas ārlietu laukā. Vēlāk seko vairāki nozīmējumi palīga un padomnieka amatos, A.Gorbunovam pildot Saeimas priekšsēdētāja un ministra pienākumus, līdz 1997.gadā K.Pētersone tiek ievēlēta LC frakcijā Rīgas domē un kļūst par Kultūras, mākslas un reliģisko lietu komitejas priekšsēdētāju. Loģisks ir tālākais politiskais ceļš, kļūstot 1998.gadā par Saeimas deputāti un pēc tam par kultūras ministri Krištopana, Šķēles un A.Bērziņa valdībās. 2002.gadā viņa nostiprina LNB Atbalsta biedrību, kļūst par tās valdes locekli un dod jūtamu ieguldījumu līdzekļu vākšanā bibliotēkas projekta atbalstam. 2006.gadā, kā profesionāle tiek aicināta A.Kalvīša valdībā par Sabiedrības integrācijas ministri. 2006.gada beigās atkal iekļūst Saeimā, šoreiz jau no LPP/LC apvienotā saraksta un tiek ievēlēta par Saeimas priekšsēdētāja biedri, ir Eiropas lietu, kā arī Budžeta komisiju vadībā, vada Sieviešu deputāšu grupu un Starpparlamentu savienības delegāciju, kā arī kādu laiku ir LPP/LC frakcijas vadītāja vietniece. 2007.gadā partija izvirza viņu Valsts prezidenta amatam, taču pēc tam tiek panākta vienošanās par V.Zatlera ievēlēšanu.
 
K.Pētersone ir vairāku angļu un amerikāņu lugu un romānu tulkotāja, ir publicējusi rakstus par literatūras vēsturi un politiskām tēmām. Ir apbalvota ar III pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni, Cicerona balvu, viņai ir Dānijas un Maltas valsts apbalvojumi. Pašlaik K.Pētersone ir arī Ordeņu kapitula locekle, Vidusjūras savienības A.Lindes fonda padomes locekle, vada LNB Atbalsta biedrības Uzticības padomi un ir korporācijas Zinta goda filistre, izaudzinājusi trīs bērnus.